Kolhoza “Putj Iļjiča” vēstures fakti

 

Kolhoza “Putj Iļjiča” vēstures fakti –

no pirmsākumiem līdz Luknas sovhoza izveidošanai.

Pēc kara 1945.gada 10.septembrī toreizējā Višķu pagasta teritorijā tika izveidotas 9 ciema padomes: Ambeļu, Augstkalnes, Grietēnu, Dubnas, Maļinovas, Medupes, Višķu, Podgurjes un Silavišķu.

1954.gada 14.jūnijā Podgurjes ciema padome tika likvidēta un pievienota Silavišķu ciema padomei.

1977.gada 28.martā nu jau Silavišķu ciema padome tika likvidēta un pievienota Višķu ciema padomei. Šī ciema padomes teritorija atbilst mūsdienu Višķu pagasta teritorijai. Višķu pagastu likvidēja 1949.gadā un atjaunoja 1990.gadā.

  1947.gadā 2.jūlijā Silavišķu ciema padomes teritorijā (“Vīgantu mājās”) tika noorganizēts lauksaimniecības artelis “Putj Iļjiča”.

1., 2., 3. attēli. Kolhoza "Putj Iļiča" dibināšanas sapulces protokols
(Daugavpils zonālā arhīva materiāls)

Tas bija otrais kolhozs Daugavpils apriņķī. Pirmais kolhozs ”Dzirkstele” tika nodibināts Dubnas ciema Bicānu sādžā 1947.gada 6.janvārī, kur par priekšsēdētāju ievēlēja Ādamu Vaivodu. Trešais Daugavpils apriņķa kolhozs ”Novij Putj” tika nodibināts arī Višķu pagastā – “Kalna Višķu” sādžā 1947.gada 3.jūlijā. Pavisam apriņķī izveidojās 318 šādi mazi kolhozi.

Par pirmo Putj Iļjiča arteļa padomes? priekšsēdētāju ievēlēja Ambrosovu P.A. Vēlāk kolhozam pievienojās citi blakus kolhozi: “Mičurina”, “Stahanovietis”, “Krasnij Oktjabrj” (Podgurjes c/p), “Tartaki” (Podgurjes c/p), “Krasnaja Razvedka”. Biegās kolhozs izveidojās par saimniecību ar diezgna lielu kopējo izmantojamo zemes platību 3004,5 ha, no kuriem lauksaimniecībā bija izmantojami tikai 1800 ha. Pirmais kolhoza priekšsēdētājs bija Afanasijs Zimovs. Par priekšsēdētāju strādāja arī Donāts Kursītis, kuram bija tikai pamatskolas izglītība. 

1.foto. Kolhoza pirmais priekšsēdētājs Donāts Kursītis
lasa politinformāciju (no J.Stroda privātkolekcijas)

No k-za padomes sēžū protokoliem redzams, ka visu 1947./1948.gadu sapulces vada Kursitis I.D (paraksts latv.). Sekretārs bija Kivrinš P.A. Kāds viņiem bija statuss, nav saprotams, jo viņi it kā nebija padomes locekļi.

Saimniecības teritorija atradās uz neauglīgas zemes, bija ļoti daudz kalnu un pauguru. 

2.foto. Siena pļaušana kolhozā "Putj Iļjiča"
(no J.Stroda privātkolekcijas)

Graudu raža knapi sasniedza 6-8 cnt/ha. Izstrādes dienas apmaksa bija zema: 5-12 kapeikas. Par izstrādes dienu kolhoznieki sākumā saņēma tikai 100-200 gr. graudu.

3.foto. Rudzu pļaušana kolhozā "Putj Iļjiča"
(no Oksanas KS Facebook)

Sākumā kolhozā bija zems tehnikas attīstības līmenis. Kad kolhozam “Putj Iļjiča” pievienoja kolhozu “Krasnij Oktjabrj”, tad zemes kopplatība sasniedz 4290 ha, bet lauksaimniecības zeme – 2800 ha.

1962.gadā kolhozā bija 11 traktori, 6 automašīnas un 3 kombaini. Naudas ienākumi 1962.gadā bija 113 tūkstoši rubļu. Darba samaksai bija izmaksāti 27,3 tūkstoši rubļi.

Ļoti bieži mainījās kolhoza vadītāji: No 1947. līdz 1965.gadam nomainījās 8 priekšsēdētāji – Vincents Bramanis, Eduards Marhiļevičs, Radionovs uc. Sākot ar 1965.gadu par kolhoza vadītāju kļuva Antons Laitāns. Tieši Laitāna laikā kolhozs sāka strauji attīstīties.

4.foto. Kolhoza pēdējais priekšsēdētājs Antons Laitāns
(no Špoģu v-skolas albūma)

A.Laitāna laikā graudu ražība sasniedza 18-20 cnt/ha. Par darbu tika ieviesta garantēta darba samaksa, tika uzcelta Pakņu govju ferma, pirmā divstāvu dzīvojamā māja Vīgantos.

X.foto. Kolhoza "Putj Iļjiča" pirmā daudzstāvu dzīvojamā māja 
(no Špoģu v-skolas albūma) 

Pēc A.Laitāna aiziešanas no kolhoza vadības ap 1971. gadu kolhozs tika reorganizēts par sovhozu “Lukna”, kur par tās direktoru kļuva J.Leitāns, jauns speciālists bez pieredzes…Saimniecības ekonomiskie rādītāji atkal kritās un iestājās stagnācijas periods…

Materiālu pēc interneta, preses, periodika.lv materiāliem un bijušo kolhoznieku atmiņām sagatavoja Višķu pagasta bibliotēkas vadītājs Jānis Strods