Kolhoza “Putj Iļjiča” vēstures fakti

 

Kolhoza “Putj Iļjiča” vēstures fakti –

no pirmsākumiem līdz Luknas sovhoza izveidošanai.

Pēc kara 1945.gada 10.septembrī toreizējā Višķu pagasta teritorijā tika izveidotas 9 ciema padomes: Ambeļu, Augstkalnes, Grietēnu, Dubnas, Maļinovas, Medupes, Višķu, Podgurjes un Silavišķu.

1954.gada 14.jūnijā Podgurjes ciema padome tika likvidēta un pievienota Silavišķu ciema padomei.

1977.gada 28.martā nu jau Silavišķu ciema padome tika likvidēta un pievienota Višķu ciema padomei. Šī ciema padomes teritorija atbilst mūsdienu Višķu pagasta teritorijai. Višķu pagastu likvidēja 1949.gadā un atjaunoja 1990.gadā.

  1947.gadā 2.jūlijā Silavišķu ciema padomes teritorijā (“Vīgantu mājās”) tika noorganizēts lauksaimniecības artelis “Putj Iļjiča”.

1., 2., 3. attēli. Kolhoza "Putj Iļiča" dibināšanas sapulces protokols
(Daugavpils zonālā arhīva materiāls)

Tas bija otrais kolhozs Daugavpils apriņķī. Pirmais kolhozs ”Dzirkstele” tika nodibināts Dubnas ciema Bicānu sādžā 1947.gada 6.janvārī, kur par priekšsēdētāju ievēlēja Ādamu Vaivodu. Trešais Daugavpils apriņķa kolhozs ”Novij Putj” tika nodibināts arī Višķu pagastā – “Kalna Višķu” sādžā 1947.gada 3.jūlijā. Pavisam apriņķī izveidojās 318 šādi mazi kolhozi.

Par pirmo Putj Iļjiča arteļa padomes? priekšsēdētāju ievēlēja Ambrosovu P.A. Vēlāk kolhozam pievienojās citi blakus kolhozi: “Mičurina”, “Stahanovietis”, “Krasnij Oktjabrj” (Podgurjes c/p), “Tartaki” (Podgurjes c/p), “Krasnaja Razvedka”. Biegās kolhozs izveidojās par saimniecību ar diezgna lielu kopējo izmantojamo zemes platību 3004,5 ha, no kuriem lauksaimniecībā bija izmantojami tikai 1800 ha. Pirmais kolhoza priekšsēdētājs bija Afanasijs Zimovs. Par priekšsēdētāju strādāja arī Donāts Kursītis, kuram bija tikai pamatskolas izglītība. 

1.foto. Kolhoza pirmais priekšsēdētājs Donāts Kursītis
lasa politinformāciju (no J.Stroda privātkolekcijas)

No k-za padomes sēžū protokoliem redzams, ka visu 1947./1948.gadu sapulces vada Kursitis I.D (paraksts latv.). Sekretārs bija Kivrinš P.A. Kāds viņiem bija statuss, nav saprotams, jo viņi it kā nebija padomes locekļi.

Saimniecības teritorija atradās uz neauglīgas zemes, bija ļoti daudz kalnu un pauguru. 

2.foto. Siena pļaušana kolhozā "Putj Iļjiča"
(no J.Stroda privātkolekcijas)

Graudu raža knapi sasniedza 6-8 cnt/ha. Izstrādes dienas apmaksa bija zema: 5-12 kapeikas. Par izstrādes dienu kolhoznieki sākumā saņēma tikai 100-200 gr. graudu.

3.foto. Rudzu pļaušana kolhozā "Putj Iļjiča"
(no Oksanas KS Facebook)

Sākumā kolhozā bija zems tehnikas attīstības līmenis. Kad kolhozam “Putj Iļjiča” pievienoja kolhozu “Krasnij Oktjabrj”, tad zemes kopplatība sasniedz 4290 ha, bet lauksaimniecības zeme – 2800 ha.

1962.gadā kolhozā bija 11 traktori, 6 automašīnas un 3 kombaini. Naudas ienākumi 1962.gadā bija 113 tūkstoši rubļu. Darba samaksai bija izmaksāti 27,3 tūkstoši rubļi.

Ļoti bieži mainījās kolhoza vadītāji: No 1947. līdz 1965.gadam nomainījās 8 priekšsēdētāji – Vincents Bramanis, Eduards Marhiļevičs, Radionovs uc. Sākot ar 1965.gadu par kolhoza vadītāju kļuva Antons Laitāns. Tieši Laitāna laikā kolhozs sāka strauji attīstīties.

4.foto. Kolhoza pēdējais priekšsēdētājs Antons Laitāns
(no Špoģu v-skolas albūma)

A.Laitāna laikā graudu ražība sasniedza 18-20 cnt/ha. Par darbu tika ieviesta garantēta darba samaksa, tika uzcelta Pakņu govju ferma, pirmā divstāvu dzīvojamā māja Vīgantos.

X.foto. Kolhoza "Putj Iļjiča" pirmā daudzstāvu dzīvojamā māja 
(no Špoģu v-skolas albūma) 

Pēc A.Laitāna aiziešanas no kolhoza vadības ap 1971. gadu kolhozs tika reorganizēts par sovhozu “Lukna”, kur par tās direktoru kļuva J.Leitāns, jauns speciālists bez pieredzes…Saimniecības ekonomiskie rādītāji atkal kritās un iestājās stagnācijas periods…

Materiālu pēc interneta, preses, periodika.lv materiāliem un bijušo kolhoznieku atmiņām sagatavoja Višķu pagasta bibliotēkas vadītājs Jānis Strods

Ignats Gigels - Satversmes Sapulces loceklis no Višķiem

 

Ignats Gigels -

Satversmes Sapulces loceklis no Višķiem

Ignats Gigels (Giģeļs - latg.) bija Satversmes Sapulces loceklis no Višķu pagasts, kurš bija ievēlēts no Latgales Zemnieku partijas.

I.Gigela Satversmes Sapulces locekļa apliecība (no J.Stroda privātkolekcijas) 

Ilgu laiku par Ignatu Gigeli bija pieejamas ļoti skopas ziņas, tik vien, kā daži teikumi Wikipēdijā un interneta portālā “Latgales dati”. Informāciju par šo deputātu sāku meklēt jau desmit gadus atpakaļ, taču nesekmīgi. Lieta izkustējās no vietas ar brīdi, kad izveidoju sociālajā tīklā Facebook interešu grupu “Višķu vēsture”, kur vairākiem grupas domubiedram izdevās sameklēt I.Gigeļa radinieci Olga Čeksteri, kura dzīvo Rīgā. Izrādījās, viņa ir saglabājusi I.Gigeļa Satversmes Sapulces locekļa apliecības oriģinālu, no kura tagad ir iegūta arī vienīgā viņa fotogrāfija. Iepriekš bija zināma publiska informācija, ka I.Gigels ir apglabāts Višķu kapos, taču vairāku entuziastu meklējumos viņa kapa vieta netika atrasta. Beidzot to uzrādīja O.Čekstere, kura, izrādās, ilgu laiku to ir kopusi un kopj joprojām. Uz kapa vietas uzstādītais koka krusts bija vairākkārt nolūzis, tāpēc neviens nevarēja šo kapavietu atrast. Patlaban tiek vestas pārrunas ar Višķu pagasta administrāciju, lai uz I.Gigela kapa uzliktu jaunu piemiņas zīmi.

1.foto. I.Gigela kapa vieta Višķu katoļu kapos (J.Stroda foto)

Ignats Gigels ir dzimis 1866.gada 20.oktobrī (lai gan iepriekš visur publiski bija norādīts 5.oktobris) Krievijas impērijas Vitebskas guberņas Dinaburgas apriņķa Višķu pagasta “Gigeļu” jeb arī “Ceļa Kurtišu” sādžā (nevis Lauru ciemā, kā tas bija līdz šim visur oficiāli norādīts). Ignata tēvs bija Andrejs Gigels, bet māte – Rozālija Gigele (dzim. Smane), kuri laulājās Višķu Romas katoļu baznīcā 1865.gadā. Šajā pat baznīcā jau 1866.gada 23.novembrī (pēc vecā stila) tika kristīts viņu pirmdzimtais Ignats.

Pēc 1897.gada Viskrievijas tautas skaitīšanas datiem redzams, ka Ignatam bija brālis Antons un māsas Sofija, Margarita, Barbara un Julija. Gan Ignats, gan viņa brālis un tēvs ir bijuši zemnieki (zemledelec).

Izglītību Ignats bija ieguvis pašmācības ceļā.

Agrārās zemes reformas gaitā Latvijā Ignats 1925.gadā ieguva zemes gabalu, uz kura kopā ar brāli un citiem radiniekiem uzcēla dzīvojamo māju. Māja tika uzcelta netālu no tēva dzimtajām mājām.

2.foto. I.Gigeļa dzimtās mājas šodien (J.Stroda foto)

Tā kā Ignats bija vecpuisis un nebija precējies, tad viņam saimniekošanā palīdzēja un pie viņa mājās dzīvoja precētais radinieku pāris – Ādams un Antoņina Idzāni. Kā liecina Antoņinas meita O.Čekstere (dzim. Idzāne), tad vecumdienās I.Gigels ļoti slimoja un tieši Antoņina aprūpēja Ignatu pēdējos viņa dzīves 7 gadus, kad viņš jau paralizēts gulēja uz gultas. Pateicībā par viņa aprūpēšanu, Ignats savu zemes gabalu un māju  uzdāvināja Idzāniem. Tagad šo īpašumu ar nosaukumu “Radziņi” ir mantojusi A.Idzānes meita Olga Čekstere.

Olga Čekstere apgalvo, ka Ignats bija arī O.Čeksteres mammas Antoņinas Idzānes krusttēvs, reizē arī Antoņinas mātes Jūlijas Bombizas (dzim. Gigeles) brālis.

Ignats Gigels nomira 1947.gada 27.aprīlī 80 gadu vecumā un tika apglabāts Višķu katoļu draudzes kapos.

I.Gigels Satversmes Sapulcē tika ievēlēts no Latgales Zemnieku partijas deputātu kandidātu saraksta, kurā viņš bija ar 15 numuru. Šī partija Satversmes Sapulcē ieguva 17 mandātus. Diemžēl, nākamajās jau 1.Saeimas vēlēšanās partija ieguva tikai vienu vietu. Kā liecina Satversmes Sapulces stenogrammas, tad Ignats Gigels darbojies diezgan pasīvi, debatēs nav uzstājies, vien parakstījis vairākus deputātu pieprasījumus. Nav arī informācijas, vai pēc savu Satversmes Sapulces locekļa pilnvaru izbeigšanās Ignats būtu piedalījies sabiedriski politiskās aktivitātēs .

Šis materiāla sagatavošanā izmantotas Lauras Konrades sameklētās arhīvus izziņas un dokumenti. Patlaban tiek vāktas un precizētas vēl citas ziņas par I.Gigela radiniekiem un īpašumiem.

Nobeigumā neliels pastāsts. Ignata tēva mājas nav saglabājušās, ir tikai zināma to kādreizējā atrašanās vieta.

1.karte. I.Gigela tēva mājas vieta (zils aplis) un paša I.Gigela mājas vieta (sarkansaplis)

Ignats ar brāli nav varējuši sadalīt šo tēva veco mājiņu, pārdot arī to nevarējuši, jo neesot bijis pircēju. Tad viņi māju apdrošinājuši un nodedzinājuši, un prēmiju sadalījuši. Tā stāstīja 90 gadu vecs kaimiņš, kas uz dedzināšanas laiku bija 10 gadu vecs. Cik tas atbilst patiesībai, nav zināms.

Informāciju sagatavoja: 

Višķu pagasta bibliotēkas vadītājs Jānis Strods

 

 

 

 

 

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2025. gada grāmatu kolekcijas vērtēšana!

 

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2025. gada grāmatu kolekcijas vērtēšana!

BALSOJAM PAR LABĀKO GRĀMATU!

Līdz 2026. gada 15. februarim aicinām nobalsot par, jūsuprāt, labāko grāmatu, dodot savu atsauksmi. Martā Lielajos lasīšanas svētkos tiks paziņoti balsojuma rezultāti.

Lai aizpildītu anketu, dodieties uz: https://bernuzurija.limequery.com/634519?lang=lv

Višķu pagasta bibliotēkas lietotājiem nepieciešams norādīt bibliotēkas kodu: CPNME